Katram otrajam jumtam līdz tā dzīves cikla beigām ir nepieciešams remonts – un remontdarbus parasti apmaksā īpašnieks
48 % jumtu ir jāveic remontdarbi vēl pirms to galīgā nolietojuma. Tāds ir par jumtu stāvokli un remontu atbildīgo Somijas ekspertu, kurus aptaujāja datu un konsultāciju uzņēmums “Kantar”, viedoklis. Apdrošināšana bieži vien nesedz šo darbu izmaksas.
Mitruma radīti bojājumi nav tikai vecas ēkas raksturojoša problēma, tie ir sastopami arī jaunās ēkās
Mitruma radīti bojājumi nav obligāti atkarīgi no ēkas vecuma: problēmas var rasties pat nesen uzbūvētās ēkās. 30 % aptaujāto ekspertu atzina, ka problēmas pirmo reizi tiek atklātas divu gadu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.
Pat gadījumā, ja jumts ir ticis uzstādīts saskaņā ar norādījumiem, tas tāpat var tikt pakļauts bojājumiem, un lielākā daļa problēmu nerodas nepareizas montāžas dēļ. Negaidītus jumta bojājumus var radīt, piemēram, vētra vai stiprs vējš.
Pēc jumta uzklāšanas darbu pabeigšanas uz jumtiem var tikt uzstādītas citas tehniskās iekārtas: piemēram, pārvietojot uz jumta smagu tehniku, var tikt bojāts jumta materiāls. Tāpat uz jumta var notikt intensīva pārvietošanās regulāru uzturēšanas darbu dēļ (piemēram, tīrot sniegu), kas var radīt bojājumus vēl ilgi pēc būvdarbu pabeigšanas.
Neskaitot cilvēku pieļautās kļūdas, pastāv daudz citu iemeslu mitruma radītiem bojājumiem. Gadiem ejot, mainās būvniecības metodes. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par labu praksi, laika gaitā var apdraudēt ēku.
Ar kādiem mitruma radītiem bojājumiem ir saskārušies profesionāļi?
Profesionāļu pieredze liecina, ka mitruma bojājumu cēloņi var būt dažādi:
- Trūkumi apakšklāju un konstrukciju ventilācijas ierīkošanā. “Problēma ir būvniecības kļūda, vai arī konkrēta laika būvniecības stils neatbilst šodienas vajadzībām.”
- Šuvju vai apakšklāja bojājumi.
- Jumta seguma bojājumi novecojošās ēkās. “Ir bojāta hidroizolācija, kas kavē ventilāciju un veicina bojājumu rašanos mitruma dēļ.”
- Nepareiza sniega novākšana. “Sliktākie scenāriji ir sniega novākšana, nenovākšana vai lāsteku nodauzīšana ar kādu metāla stieni.”
- Sūce jumta dzegā.
- Vētru nodarīti postījumi.
- Ūdens, kas būvniecības laikā iekļuvis konstrukcijās. “Un te notiek divas lietas: griestos izveidojas ūdens burbulis vai redzami mitruma radīti bojājumi. Ja paveicas, pietiek ar žāvēšanu un lokālu remontu; ja nepaveicas, ir pilnībā jāatver un jāpārtaisa bojātā konstrukcija.”
- Ja ventilācijas sistēmas dēļ spiediens iekštelpās ir lielāks nekā ārā, tas var veicināt mitruma uzkrāšanos ēkas konstrukcijās.
Apdrošināšana sedz tikai daļu izmaksu
Apdrošināšanas uzņēmumi sedz tikai tos jumtu bojājumus, kas radušies pēkšņu vai neparedzētu notikumu, piemēram, koka uzkrišanas uz jumta dēļ. Apdrošināšana var nesegt slēptus defektus vai būvniecības kļūdu radītus bojājumus, un var būt sarežģīti iegūt atlīdzību. Šādos gadījumos remontdarbu izmaksas var nākties segt ēkas īpašniekam.
Saskaņā ar pētījumu vidējās jumta remontdarbu izmaksas ēkām ar platību virs 1000 m2 bija apmēram 83300 eiro. Remonta izmaksas ir ievērojamas īpaši tad, ja ir jānomaina viss jumts. Izmaksas var būt pat lielākas, ja problēma tiek risināta pārāk novēloti un jau ir bojātas zem jumta seguma esošās konstrukcijas. Bieži vien ir sarežģīti pamanīt bojājumus agrīnā stadijā, un tādējādi problēma samilzt nemanāmi.
“Jumta remontdarbu izmaksas krietni pieaug, ja remonts tiek veikts novēloti, taču, ja to dara laikus, izmaksas ir pat trīsreiz mazākas.”
Prognozējamā apkope
Regulāras pārbaudes un uzturēšanas darbi palīdz saglabāt ēku labā stāvoklī. Galvenais ir laikus pamanīt un sākt novērst radušās problēmas. Diemžēl mitruma radītie bojājumi visbiežāk netiek pamanīti līdz brīdim, kad ir jau par vēlu: ūdens jau ir iekļuvis konstrukcijās, kur ir nepieciešams darbietilpīgs un dārgs remonts. Ūdens noplūdes vietas atrašana uz tūkstošiem kvadrātmetru liela jumta jau pats par sevi ir izaicinājums.
Risinājums ir viedā VILPE Sense sistēma, kas tiek ierīkota uz jumta vai pagrīdes telpā. VILPE Sense kontrolē konstrukciju stāvokli un pēc nepieciešamības izvada mitrumu ar piespiedu ventilēšanas palīdzību. Saglabājot izolācijas slāni un konstrukcijas pēc iespējas sausākas, šī sistēma būtiski novērš pelējuma un sēnīšu rašanos būvkonstrukcijās.
Izmantojot VILPE Sense, jumta vai pagrīdes telpā esošās konstrukcijas var nepārtraukti uzraudzīt, tādējādi konstatējot bojājumus, tiklīdz tie rodas. Tas ietaupa gan naudu, gan laiku, pasargājot no neparedzētiem remontdarbiem. Turklāt remontu var veikt nekavējoties un tieši tur, kur tas ir nepieciešams.
Lasiet vairāk: vilpe.com/sense
Pētījumu veica uzņēmums “Kantar” 2020. gada maijā. Tika aptaujāts 101 lēmumpieņēmējs un eksperts, kas ir atbildīgi par ēku jumtu stāvokļa uzraudzību un iespējamo renovācijas projektu izvērtēšanu.
Teksts kursīvā ir pētījuma ietvaros intervēto nozares profesionāļu paustā viedokļa fragmenti.